ReTV: Svītrot Ulmani no mūsu vēstures nevar un nedrīkst

Sdílet
Vložit
  • čas přidán 14. 05. 2024
  • Pirms 90 gadiem šajā dienā, 15. maijā, notika viens no būtiskākajiem 20. gadsimta notikumiem. Toreizējais Saeimas deputāts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kurš pats bija stāvējis pie Latvijas demokrātijas šūpuļa, to sagrāva, īstenojot apvērsumu.
    Kārlis Ulmanis mīlēja varu, bet 1931. gada Saeimas vēlēšanas rādīja, ka tā slīd no rokām ārā. 1933. gadā toreizējā Zemnieku savienība vēlējās pārveidot varas mehānismu, vairāk pilnvaru dodot prezidentam. Projekta autors bija Kārlis Ulmanis, tomēr projekta apspriešana Saeimā līdz galam tā arī nenotika, jo 1934. gada 15. maijā tika īstenots valsts apvērsums.
    Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vadītāja Ilga Ķipsne: “Pēc sēdes notika 15. maija apvērsums, kas ir viens no Latvijas vēstures pagrieziena punktiem. Tas ir punkts, ko viņam pārmet visvairāk viņa vēsturiskajā darbībā,”
    Kārlis Ulmanis sagrāva Latvijā demokrātiju, ko pats bija palīdzējis veidot, un kļuva par diktatoru. Tomēr joprojām daļa sabiedrības Ulmaņlaikus dēvē par Latvijas labāko laiku. Ķipsne: “Mēs varam izraut no konteksta to, ka Ulmaņlaikā uzceltas 111 skolas, attīstījās lauksaimniecība. Un mēs varam skatīt no otras puses un teikt, ka bija cenzūra, nebija demokrātijas. Opozicionārus salika cietumos. Tas ir jāskata kopumā.”
    Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” jau vairāk nekā gadu darbojas jaunā ekspozīcija, kuras galvenais atslēas vārds ir pretrunas, tomēr izsvītrot Ulmani no mūsu vēstures nevar un nedrīkst. “Mēs nevaram izprast divdesmitā gadsimta Latvijas vēsturi bez Ulmaņa personības. Ulmaņa personība vienalga - ar pozitīvu vai negatīvu zīmi, kā mēs viņu vērtējam atsevišķos laika periodos, bet viņš tur ir. Viņš tur ir gan līdz 1940. gadam, gan pēc 1940. gadam kā tēls, kā simbols zaudētajai Latvijai.”
    Šodien gan var tikai mēģināt iztēloties, kāda būtu Latvija, ja apvērsuma nebūtu, bet realitātē dažus gadus vēlāk to sagrāba vēl daudz nežēlīgāka vara, no kā cieta arī pats Kārlis Ulmanis. No Latvijas viņu izsūtīja, 1942. gada 20. septembrī viņš cietumā mira. Viņa kapa vieta tā arī palika nezināma.

Komentáře •