Lidija Doroņina Lasmane Svētās Ģimenes mājā kopā ar bīskapu Andri Kravali 2021.Video Ojārs Jansons ©

Lidija Doroņina-Lasmane (dzimusi Lidija Lasmane 1925. gada 28. jūlijā) ir latviešu disidente, PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece.Dzimusi 1925. gada 28. jūlijā Aizputes apriņķa Ulmales pagastā baptistu Lasmaņu ģimenē. 13 gadu vecumā kristījās Sakas baptistu draudzē. Pēc Otrā pasaules kara uzsāka mācības medmāsu skolā Rīgā. 1946. gada novembrī viņu pirmo reizi apcietināja kopā ar citiem ģimenes locekļiem par medikamentu un pārsienamo materiālu piegādi mežabrāļiem.[1] 1947. gada aprīlī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāls L. Lasmanei piesprieda ieslodzījumu uz 5 gadiem, tiesību ierobežojumus uz 3 gadiem, viņas tēvam Andrejam Lasmanim 10 gadus ieslodzījumā, bet mātei trīs gadus nosacīti. Ieslodzījumā Austrumurālu labošanas darbu nometnē (″Vosturallag″) Sverdlovskas apgabalā viņa saslima ar plaušu tuberkulozi. 1951. gadā viņa tika nometināta uz dzīvi Vorkutā, kur iepazinās ar savu nākamo vīru ģeologu Mihailu Doroņinu. Pēc Staļina nāves Lidijai Lasmanei atļāva atgriezties Latvijā, kur viņa dzīvoja pie sava brālēna Edvarda Lasmaņa Mežaparkā.
1970. gadā viņu otro reizi apcietināja par aizliegtās literatūras lasīšanu un norakstu izplatīšanu. Latvijas PSR Augstākā tiesa piesprieda L. Doroņinai divus gadus cietumsoda par ″apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu″, ko viņa izcieta Dzegužkalna sieviešu cietumā Iļģuciemā Rīgā.
Trešo reizi apcietināta Andropova organizēto represiju laikā 1983. gada 6. janvārī līdz ar Jāni Rožkalnu, Gunāru Astru un Jāni Vēveri par "pretpadomju propagandu un aģitāciju". Latvijas PSR Augstākā tiesa 1983. gada augustā viņai piesprieda piecus gadus ieslodzījumā Mordvijas nometnēs un trīs gadus nometinājumā. Gorbačova organizētās Pārbūves laikā, 1987. gada 14. janvārī L. Doroņina tika atbrīvota no ieslodzījuma un vairākus mēnešus turēta nometinājumā Altaja novadā Sibīrijā.
1987. gada vasarā viņa atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viņa atjaunoja pirmslaulības uzvārdu (Lasmane) un aktīvi darbojās Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.[2]