Sveiks, Uldi! Ar interesi sekoju līdzi Tevis veidotajiem sižetiem. Esmu divreiz bijusi Bostonā, tagad esmu atpakaļ Latvijā. Varbūt, ja veido stāstu par to, kā ir atgriezties, kāds bija mans stāsts - ar prieku padalīšos.
Strādāju 3 darbus Latvijā. Nevienas dienas brīvas nav bijušas jau 3 gadus. Pašam ir 25gadi, augstākā izglītība inženierzinātnēs. Strādāju 3darbos, lai nopelnītu savam dzīvoklim un mašīnai. Sanāk, ka strādāju no 9 līdz 17 savu izmācīto profisiju, ko ieguvu augstskolā, bet tā reālā summa.... Uz papīra jau skaisti izskatās 1 115, bet patiesībā ir +/- 800euro. Tad vēl piestrādāju loģistikā un marketingu, no tiem abiem kopā nopelnu piestrādājot brīvdienās un bieži pēc specialitātes darba ir ap 400. Pareiķinot visu, gan izdevumus, gan dzīvošanu. Sanāk patiesi ielikt kabatā tikai 800euro.... nekā manu profisiju speciālisti Norvēģijā, Nīderlandē, Vācijā nopelna kā minimums 3 000 uz rokas. Latvijā ir ziema, ceļi tie sālīti šausmīgi, apkārt TIKAI veci cilvēki. Šie vecie lien darba tirgū, uz ielas, veikalos.... Vajadzētu pensiju grieztus kā citās lielvalstīs, lai šie mazliet piebremzē un saprot, ka tomēr nevar tā spiest uz darba spējigajiem cilvēkiem!!! Zinu ap 50 cilvēkus, kas šādi cīnas, lai iegūtu savu dzīves vietu jau gadus. Drīz vairs nebūs Latvijā darba spējīgo cilvēku vispār! Ēšana tā pati. Īres cenas tās pašas. Algas tik atšķirīgas....
Ak atceros kad gadus 9 atpakal iestajos universitate. Solija ka pec pabeigsanas darbu atradisiet uzreiz un alga bus ne mazak par 600 eiro uz rokas. Ta ari pabeidzu universitati, laimigs biju... nu menesi var but. Vairakas reizes meginaju pec professijas stradat, bet nekur vairak par 450 eiro nedeva un stradaju ka mazkvalificets stradnieks. Citreiz ari bez brivdienam stradaju uz 3 darbiem. No rita veikala, pec tam par kraveju, un pa taisno uz strojku. Tik vienu reizi sanaca 880 eiro uz rokas sanemt ( pec 5 gadu meklejumiem), braukaju 100km katru dienu uz darbu, bet beidzot reali pec professijas! Tie bija laimigakie 6 menesi mana dzive. Tad peksni atlaida pusi no stradniekiem. Pec tam pardevu visu kas man bija, un aizbraucu uz Angliju. Latvija vienigi kredits palika uz dzivokli. Izmaksasu vinu protams un daudz atrak neka to Latvija izdaritu. Speka vairs nepalika meklet labu darbu. Apnika. Padomju laikos vismaz dzivokli sanemt bija reali, un tad pofig cik pelni, nav jamaksa kredits vismaz.
Sveiks, Uldi! Ar interesi sekoju līdzi Tevis veidotajiem sižetiem. Esmu divreiz bijusi Bostonā, tagad esmu atpakaļ Latvijā. Varbūt, ja veido stāstu par to, kā ir atgriezties, kāds bija mans stāsts - ar prieku padalīšos.
Strādāju 3 darbus Latvijā. Nevienas dienas brīvas nav bijušas jau 3 gadus. Pašam ir 25gadi, augstākā izglītība inženierzinātnēs. Strādāju 3darbos, lai nopelnītu savam dzīvoklim un mašīnai. Sanāk, ka strādāju no 9 līdz 17 savu izmācīto profisiju, ko ieguvu augstskolā, bet tā reālā summa.... Uz papīra jau skaisti izskatās 1 115, bet patiesībā ir +/- 800euro. Tad vēl piestrādāju loģistikā un marketingu, no tiem abiem kopā nopelnu piestrādājot brīvdienās un bieži pēc specialitātes darba ir ap 400. Pareiķinot visu, gan izdevumus, gan dzīvošanu. Sanāk patiesi ielikt kabatā tikai 800euro.... nekā manu profisiju speciālisti Norvēģijā, Nīderlandē, Vācijā nopelna kā minimums 3 000 uz rokas. Latvijā ir ziema, ceļi tie sālīti šausmīgi, apkārt TIKAI veci cilvēki. Šie vecie lien darba tirgū, uz ielas, veikalos.... Vajadzētu pensiju grieztus kā citās lielvalstīs, lai šie mazliet piebremzē un saprot, ka tomēr nevar tā spiest uz darba spējigajiem cilvēkiem!!! Zinu ap 50 cilvēkus, kas šādi cīnas, lai iegūtu savu dzīves vietu jau gadus. Drīz vairs nebūs Latvijā darba spējīgo cilvēku vispār!
Ēšana tā pati.
Īres cenas tās pašas.
Algas tik atšķirīgas....
Ak atceros kad gadus 9 atpakal iestajos universitate. Solija ka pec pabeigsanas darbu atradisiet uzreiz un alga bus ne mazak par 600 eiro uz rokas. Ta ari pabeidzu universitati, laimigs biju... nu menesi var but. Vairakas reizes meginaju pec professijas stradat, bet nekur vairak par 450 eiro nedeva un stradaju ka mazkvalificets stradnieks. Citreiz ari bez brivdienam stradaju uz 3 darbiem. No rita veikala, pec tam par kraveju, un pa taisno uz strojku. Tik vienu reizi sanaca 880 eiro uz rokas sanemt ( pec 5 gadu meklejumiem), braukaju 100km katru dienu uz darbu, bet beidzot reali pec professijas! Tie bija laimigakie 6 menesi mana dzive. Tad peksni atlaida pusi no stradniekiem. Pec tam pardevu visu kas man bija, un aizbraucu uz Angliju. Latvija vienigi kredits palika uz dzivokli. Izmaksasu vinu protams un daudz atrak neka to Latvija izdaritu. Speka vairs nepalika meklet labu darbu. Apnika. Padomju laikos vismaz dzivokli sanemt bija reali, un tad pofig cik pelni, nav jamaksa kredits vismaz.
Tur ir milzīga inflācija. tirgus atdzišana.
nu lohs, ko lai saka?
A tu pats arī dzīvo tur?
Nežēlīgs Latvijas režīms, brutāli, tik daudzus izsūtīja un traumēja uz mūžu.
*Tie kas tic musu politikem ir vai mulki, vai slimie ar vezhu smadzenem.*