KĀ MĒS UZKĀPĀM VULKĀNĀ (Ruapehu 2797m)

Šis ir viens no mūsu baisākajiem piedzīvojumiem līdz šim. Uz takas bijām vieni paši, ja to vispār varētu nosaukt par taku. Aizgājām greizi un par to tikām atalgoti ar lielu adrenalīna devu.
Es nezināju, ka man tik ļoti ir bail no augstuma. Tagad zinu. Katram solim ir nozīme. Un tad, kad mums bija bail, tad atgadinājām sev: "one step at a time" Domājām tikai par vienu soli uz priekšu. Ja mēs redzētu, kā izskatās vulkāns pirms kāpiena, tad būtu grūtāk kāpt, bet nakts melnumā varēja redzēt tikai paris soļus uz priekšu. Bīstamība uz kalna ir liela un paklupšana var viegli beigties ar nāvi. Ja lejā ir silts, tad augšā ir auksts un vējains. Neviens nezināja, ka kāpjam un bijām vienīgā mašīna stāvlaukumā. Šī nebija nekāda tūrisma taka, bet gan brangs kāpiens, kur kārtīgi nosvīdām un neiztikām arī bez traumām. Batoniņš augšā garšo labāk, nerunājot nemaz par ābolu. Tā ir ļoti, ļoti baudpilna pieredze.
Paldies visiem tiem, kuri seko līdz. Par godu jums un par godu mums mēs uzkāpām.
Pēc tam izbaudījām vannas karstajos avotos un pirmo soda kvīti. Šī diena likās bezgalīgi gara un, ejot gulēt, likās, ka kāpiens kalnā bija pirms nedēļas. Saullēkts kalnā ir kaut kas maģisks. Kā man gribētos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku to pieredz. Bet, dārgie draugi, lūdzu, esiet uzmanīgi un sekojiedt līdzi laikapstākļiem pirms kāpiet.
Mēs dzīvojam uz vienas fantastiskas zemeslodes.
Kaut mēs to spētu atcerēties katru dienu un nepalaistu to garām steidzīgā ikdienā.
Es ceru, ka visas pasaules ciešanas kaut par kripatiņu ir mazinājušās un pasaulē ir mazliet vairāk mīlestības.
Esiet laimīgi!
Mēs jūs mīlam, dārgie draugi!
Matīss un Sintija
/ matissozolz
/ tija_grinerte

[@enflie9518]

Šie video ir fucking amazing

[@matissjaunzelande]

Paldies!